Raksts

TELIA POTENCIĀLU REDZ MĀKOŅPAKALPOJUMOS

07 Feb 2017

Šobrīd mākoņpakalpojumi veido 20% no SIA Telia Latvija apgrozījuma, bet paredzams, ka nākotnē šis īpatsvars augs

«Vēsturiski Telia Latvijā ir bijis telekomunikāciju operators, kas galvenokārt orientējas uz korporatīvo segmentu. Šobrīd esam informācijas komunikāciju tehnoloģiju infrastruktūras operators. Telekomunikācijas mums joprojām ir stabils bizness, tās veido 80% no mūsu apgrozījuma. Varbūt šajā jomā nav milzīga pieauguma, taču apjoms nesamazinās. Visstraujāk pieaug mākoņpakalpojumi – šobrīd tie ir 20%, bet vēl pirms četriem gadiem tā bija nulle,» saka Mikus Ozols, SIA Telia Latvija valdes priekšsēdētājs. Ikdienas lietotāji ar mākoņpakalpojumiem visbiežāk saskaras lietojot Gmail e-pastu vai Dropbox datu glabāšanas pakalpojumus. Skaidrojot mākoņpakalpojumus plašākā mērogā, viņš teic, ka tas ir līdzīgi kā orķestrī, kur Dropbox ir viens klavieru taustiņš – viens no pakalpojumiem, kas atrodas mākonī un sniedz ierobežotu pakalpojumu klāstu. «Mūsu skatījumā mākonis ir biznesa modelis, kur jebkura sistēma ir pieejama kā pakalpojums, nevis ir viena tehnoloģija. Klientam tā nav jāiegādājas, bet gan viņš gan to lietot, maksājot tikai par to, ko patērējis. Mūsu zīmols Claudy apvieno vairākus pakalpojumus, sākot ar infrastruktūras pakalpojumiem, virtuālajiem serveriem un beidzot ar virtuālajām darbstacijām mākonī. Tas ir virtuāls dators mākonī, no kura var piekļūt no jebkuras ierīces – tikpat labi kaut vai no ledusskapja, kam ir ekrāns,» saka M. Ozols.

Vēlmes aug

Šobrīd kopumā pasaulē IT pakalpojumi ir lielākā tirgus daļa, kas aug. Tas saistīts ar to, ka saistībā ar tiem attīstās daudzi citi pakalpojumi. Piemēram, pirms pieciem gadiem runāja par augstas izšķirtspējas televīziju, bet pašlaik dienaskārtībā ir virtuālā realitāte, 360 grādu video utt. Tas prasa citus resursus un standartus. M. Ozols piebilst, ka video ir viens no lielākajiem kopējā interneta patēriņa radītājiem, kas lēšams aptuveni no 50 līdz 70% apmērā no kopējā interneta datu apjoma. Jaunās vajadzības un paradumu attīstība mudina radīt arvien jaunus pakalpojumus. Pērn SIA Telia Latvija apguva video satura apstrādi un izplatīšanu. «Ja tā ir tiešraide, mēs ar savām tehnoloģijām varam apstrādāt visdažādākajos formātos un kvalitātē, lai video būtu skatāms jebkurā ierīcē – gan pavecākā mobilajā telefonā, gan jaunākajā viedtālrunī – un neierobežotam skatītāju skaitam vienlaicīgi dažādās valstīs,» saka Mārtiņš Paurs, SIA Telia Latvija komercdirektors. M. Ozols min piemēru saistībā ar cilvēku pieaugošajām vēlmēm – kad tikko parādījās internets lidmašīnās, piemēram, lidojot no Eiropas uz Ameriku, cilvēki bija ļoti priecīgi. Tagad, kad internets kādā brīdī pazūd, viņi ir neapmierināti – kā gan var nestrādāt internets? Šis piemērs ilustrē, kā aug klientu gaidas un vēlme saņemt arvien vairāk un vairāk. «Ja kādreiz, runājot par telekomunikācijām, bija jautājums par to, cik ātrā laikā var atjaunot pakalpojumu, ja tas izies no ierindas. Tagad daudzās jomās vienkārši nav pieļaujams, ka pakalpojums nestrādā,» teic M. Ozols.

Saskaņā ar mērķiem

Vaicāts par 2016. gada finanšu rezultātiem, M. Ozols pagaidām atklāj vien to, ka kompānija sasniedza izvirzītos mērķus. «Šajā gadā ejam ar drošu pārliecību, ka sasniegsim arī šī gada finanšu mērķus. Mēs esam plānojuši, ka mūsu ieņēmumi pieaugs. To palīdzēs panākt tas, ka mums ir daudz jauni partneri, ar ko izstrādājam jaunus produktus,» viņš teic. M. Paurs paskaidro, ka pirms oficiālo auditu veikšanas nevar atklāt finanšu datus, jo kompānija ir daļa no lielāka organisma – Telia Company, kas ir lielākais ziemeļvalstu telekomunikāciju operators un ir kotēts biržā.

Runājot par konkurenci, M. Ozols norāda, ka Latvijā neesot publiski pieejami dati par tirgu, lai varētu izvērtēt uzņēmuma tirgus daļu. «Atskaites punkts par to, kas ir mākoņpakalpojumi, ir izplūdis, tāpēc precīzi nevaram pateikt savu tirgus daļu, bet korporatīvo pakalpojumu nišā esam līderi,» viņš teic. Latvijā mākoņpakalpojumus sniedz Lattelecom, DEAC datu centrs, Latnet un citi mazāki spēlētāji. «Mēs par konkurenci priecājamies – jo vairāk konkurentu, jo vairāk cilvēki uzzina par mākoņpakalpojumiem un lieto tos. Šī nav joma, kur kaut ko izdari un apmierināts baudi augļus. Visu laiku būs sekotāji un panākumi atkarīgi no tā, cik ieguldi jaunos pakalpojumos,» viņš teic. Arī investīcijas uzņēmuma attīstībā viņš neatklāj.

 Liels potenciāls

«Latvijā mākoņpakalpojums izmanto desmit reizes mazāk kompānijas, nekā Somijā. Somijā tos izmanto 51%, bet Latvijā – 6% uzņēmumu. Tas parāda plašo potenciālu, kas te paveras,» saka M. Paurs. Vaicāts, kāpēc šāda atšķirība, viņš domā, ka tas saistīts ar mentalitāti – cilvēkiem šķiet, ka serveris, kas atrodas uzņēmuma telpās, ir drošāks par virtuālo serveri mākonī. Speciālists gan uzsver, ka tā nebūt neesot un kompānijas birojs, kas ne vienmēr ir labi apsargāts, patiesībā esot visnedrošākā vieta, kur atrasties datiem. «IT drošības risinājumi ir pietiekami dārgi. Tos nodrošina pasaulē vadošie ražotāji, programmatūras izstrādātāji. Katrai kompānijai pašai to ieviest sava uzņēmuma iekšienē nozīmē uzņemties investīcijas, ko pakalpojumu sniedzējs varētu uzņemties simt kompāniju vārdā un sadalīt izmaksas uz visiem. Labs salīdzinājums ir ar elektrību – kad to izgudroja, katrs uzņēmums to ražoja pats savām vajadzībām. Vēlāk visi saprata, ka katram pašam to ražot nav izdevīgi un ērtāk to pirkt kā pakalpojumu tādā daudzumā, cik vajadzīgs. Ar mākoņiem IT jomā ir tas pats – visu var nopirkt un uzturēt pats, bet kādā brīdī tas nav finansiāli izdevīgi. Infrastruktūras lietas ir prasa lielus finanšu ieguldījumus. Mēs kā operators varam investēt lielās mērogā un esam radījuši pakalpojumu ekosistēmu, lai vairāki klienti to varētu dalīt un tas būtu pieejami,» teic M. Paurs. M. Ozols piebilst, ka daudziem klientiem ir daudz jautājumu par to, kā pāriet uz mākoņrisinājumiem un bailes no nezināmām esot visai lietas, taču viņa skatījumā uzturēt pašiem savu infrastruktūru ir dārgāk un tas liek šķēršļus konkurētspējas nodrošināšanā. «Vairums mūsu klientu ražo pakalpojumu ne tikai vietējam tirgum, bet arī ārējam. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem jābūt konkurētspējīgam un mūsdienās tas nozīmē izmantot tehnoloģijas. Vai nu uzņēmums lietos mākoņpakalpojumus, vai mirs. Un, atbrīvojoties tirgum, tas piepildīties ar jauniem uzņēmējiem vai spēlētājiem no ārzemēm. Mākoņtehnoloģijas attīstās ģeometriskā progresijā. Ja tās neizmanto, vēlāk būs grūtāk «ielekt» tajās. Protams, kafejnīca uz Brīvības ielas ir kafejnīca uz Brīvības ielas, bet ir aizvien vairāk jomu, kur ar Latvijas tirgu ir par maz, lai uzņēmējs varētu atļauties attīstīt produktu. Ekonomika kļūst arvien globālāka,» uzsver M. Ozols.

No lielas «ģimenes»

Lai gan Telia kopumā ir starptautiska kompānija, Latvijā tās meitasuzņēmums galvenokārt orientējas uz vietējo tirgu. «Mēs uzskatām, ka lietotāja datiem ir jāatrodas pēc iespējas tuvāk. Ģimenes bildes var atrasties arī kādā datu centrā tālu Arktikā, bet tādam saturam kā virtuālā realitāte, simt milisekunžu aizture, kad pagriežot galvu, bildīte atnāk līdzi ar novēlošanos, ir nebaudāma. Tāpat, strādājot ar datubāzēm, sagaidām, ka viss notiek momentā, nevis kaut kad vēlāk. Arī klausoties Spotify, cilvēkiem nepatiktu, ja mūzika sāktu spēlēt pēc minūtes. To nodrošina datu izplatīšanas tehnoloģijas,» saka M. Ozols.

Viņš stāsta, ka Ziemeļvalstis un Baltija ir pieradusi, ka internets ir visur un vienmēr pieejams. Ne visur Eiropā tā ir, tāpēc Latvijā dažādi tehnoloģiski risinājumi attīstās ātrāk. Tomēr mēroga ziņā Latvija nevar spēkoties ne ar Vāciju, ne Franciju, par Ameriku vai Ķīnu nemaz nerunājot. «Jo lielāks tirgus un mērogs, jo lielāks efekts. Kāds būs jauno tehnoloģiju, piemēram, lietu interneta pielietojums un monetizācija, zināmā mērā tomēr ir atkarīgs no lielajiem tirgiem,» saka M. Ozols.

Uzņēmumiem jābūt konkurētspējīgam un mūsdienās tas nozīmē izmantot tehnoloģijas – vai nu uzņēmums lietos mākoņpakalpojumus, vai mirs, uzskata SIA Telia Latvija valdes priekšsēdētājs Mikus Ozols un komercdirektors Mārtiņš Paurs.

 

Materiāls pārpublicēts no laikraksta “Dienas Bizness”.